Uzsākts Zviedrijas un Baltijas valstu sadarbības pētniecības projekts atjaunojamās enerģijas jomā

AVOTI: https: //latvenergo.lv/lv/jaunumi/preses-relizes/relize/sacies-zviedrijas-un-baltijas-valstu-atjaunigas-energetikas-sadarbibas-izpetes-projekts

Ar pirmo apaļā galda sanāksmi 9. februārī sākās Zviedrijas institūta (Svenska institutet) un Latvijas un Igaunijas atjaunīgās enerģētikas nozares pārstāvju sadarbības projekts BASREHRT (Baltic Sea Renewable Energy and Hydrogen Experts Roundtable). Apaļā galda diskusiju cikls ir veltīts atjaunīgās enerģijas un jo īpaši ūdeņraža izmantošanas potenciālam drošas un konkurētspējīgas elektroenerģijas izstrādes iespējām reģionā.

Projekta mērķis ir izveidot sadarbības platformu ap Baltijas jūru, lai mobilizētu un palielinātu sadarbību starp ūdeņraža un atjaunīgās enerģijas nozaru dalībniekiem, un kura rezultātā tiktu identificēti pārrobežu sadarbības projekti. Zviedrijas institūta iniciētā BASREHRT projekta pirmā apaļā galda tikšanās – Latvijas nacionālā ietvara diskusija “Ko mēs varam darīt kopā?” notika Rīgā. Tajā piedalījās Latvijas Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Ūdeņraža asociācijas, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta, AS “Latvenergo”, SIA “Schwenk Latvija”, “Conexus Baltic Grid”, SIA “Ventspils nafta” termināls, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, SIA “Rīgas satiksme”, Vēja enerģijas asociācijas, Latvijas pašvaldību un reģionu enerģētikas aģentūru u.c. pārstāvji. Zviedrijas pusi pārstāvēja Zviedrijas Ūdeņraža asociācija, Chalmera Tehnoloģiju universitāte, Nillsson Energy un citi atjaunīgās enerģijas nozares pārstāvji. Pārstāvju dalība tika nodrošināta gan attālināti, gan klātienē.

Pasaulē ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana enerģētikā šobrīd nešaubīgi ietver lielāko potenciālu pēc tam, kad sevi jau ir pierādījušas saules un vēja iespējas, un daudzas vadošās enerģētikas kompānijas aktīvi sāk tās izmantot. Tādēļ ūdeņraža tehnoloģijas ir arī Latvenergo šī brīža aktuālie pētniecības projekti, un esam apņēmušies būt to stratēģiskie līderi Latvijā – mūsu esošā ražošanas bāze ir ar augstu ūdeņraža izmantošanas potenciālu, lai varētu prognozēt, ka pārskatāmā nākotnē no izpētes procesa jau varētu pāriet zaļā ūdeņraža ražošanas fāzē, ar tā starpniecību nodrošinot pieejamāku atjaunīgo elektroenerģiju,” prognozē Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” valdes loceklis.

Ūdeņradim kā bezizmešu enerģijas nesējam un būtiskam viedās enerģētikas sistēmas elementam ir nozīmīga loma enerģētikas sektora dekarbonizācijā, aizpildot atjaunīgo energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma plaisu, kā arī veicinot kopējo tautsaimniecības sektoru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,” diskusijā pauda Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Starikovs. Tāpēc jo īpaši atbalstāms ir uzsāktais AS “Latvenergo”, Cietvielu fizikas Institūta un Latvijas Ūdenŗaža asociācijas kopdarbs, lai veicinātu pielietojamo ūdeņraža tehnoloģiju un kompetences pārnesi, un vienlaicīgi attīstītu viedās enerģētikas energosistēmu veidošanos gan Latvijas pilsētās un reģionos, gan industriālās energokopienās, gan jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidē saistībā ar sintētisko degvielu ražošanas potenciāla attīstību.

Diskusijas laikā tika identificēti arī nākamie soļi, kur, iesaistoties Ekonomikas, Satiksmes, Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijām, turpinātu attīstīt izskanējušās energokopienu projektu iniciatīvas un veidotu atbalstošu normatīvo bāzi un stimulējošu uzņēmējdarbības vidi tautsaimniecības sektoru dekarbonizācijai.

BASREHRT projekta iniciatori – Zviedrijas institūts un Latvijas Ūdeņraža asociācija norāda, ka līdz pat 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām joprojām rodas enerģētikas un transporta sektorā. Svarīgs solis šī sektora dekarbonizācijā un pārejā uz oglekļa neitralitāti ir uzglabāšanas jaudas palielināšana, lai kompensētu atjaunīgo enerģijas avotu neregulāro darbību. Ir nepieciešams nodrošināt energosistēmas spēju pielāgoties slodzes dinamikai visos laika periodos: no frekvences reakcijas līdz elastībai gada griezumā. Uzkrājot elektroenerģijas pārpalikumu, piemēram, ūdeņradī, var būtiski pilnveidot atjaunīgo enerģijas avotu integrēšanu elektroenerģijas sistēmās.

AS “Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors Māra Balodis sniedza ieskatu par Latvenergo plāniem īstenot ūdeņraža iegūšanas un izmantošanas pilotprojektu, kurā ir paredzēts veikt investīcijas un demonstrēt metāna un ūdeņraža sajaukšanas tehnoloģijas, ūdeņraža elektrolīzera uzstādīšanu, ūdeņraža realizāciju citām nozarēm, piemēram, sabiedriskajam transportam pilsētvidē. Nozīmīga būs esošo elektrostaciju un energoapgādes infrastruktūras izmantošana sinerģijā ar jaunām ūdeņraža tehnoloģijām. Ūdeņraža tehnoloģiju izmantošana ļaus nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un turpmāku veiksmīgu darbību enerģētikas sektorā, vienlaicīgi samazinot CO2 emisijas. Veiksmīga industrijas, akadēmiskā sektora, pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbība ir pamats pārrobežu ūdeņraža tehnoloģijas pētījumu izstrādē un līdzekļu piesaistei viedo energokopienu izveidē.

Tādēļ sadarbība un labas prakses apmaiņa no ūdeņraža un atjaunīgās enerģētikas nozarēm tādos projektos kā BASREHRT var mainīt spēles noteikumus, paātrinot pāreju uz zaļo enerģiju reģionā.

Diskusijas tiek rīkotas atsevišķi katrā partnervalstī, savukārt apkopotās projektu iniciatīvas un priekšlikumi prezentēti gan izplatīšanas pasākumā, gan internetā, sasniedzot arī atjaunīgās enerģijas nozares dalībniekus citās valstīs. Nākamā diskusija notiks 28. aprīlī.